Nierakmeņi Labot

Es biju samazinot ceļu. Viss, ko es zināju, sāp cirksnis bija excruciating. Kā brauca, man tur meklē virzienos dod man. Mazu bitu papīra bija mana pēdējā mazliet cerību.

Vieta, kur es biju, nebija neviena ārsta. Tuvākais ārsts bija desmit stundu brauciena attālumā. Sēdes aiz stūres rata un braukšanas nelielos attālumos bija pārāk sāpīgi man. Es zināju, ka man bija vadītāja, bet kur un kā visi bija noslēpums.

Visbeidzot, es sasniedza nelielu netīrumi ceļu, kur man bija jāņem novirzīšanas un izkāpiet šosejas. Man bija devās uz lady mājā, kas bija vietējā ārsta. Viņa nav pētīta zāļu medicīnas koledža bet cilvēki ticēja, ka viņa varētu atbrīvoties man sāpes.

Kā es pazemināja nelielu ceļu, vienīgais, ko es cerēts ar visu savu dzīvi, ka viņai vajadzētu spēt izārstēt man. Ceļa rezultātā atpakaļ purvu zeme. Tur tiesības starp visiem netīrumiem un dubļiem bija nedaudz māja. Tā pārliecināts izskatījās lotosa aug netīrumiem dīķī.

Tur viņa stāvēja, skaistākajām sievietēm, man nekad nebija redzējis. Tas nebija viņas sejas vai ķermeņa kas piesaistīja mani, tas bija viņas iekšējo skaistumu. Astoņdesmit gadu vecs sievietes bija skaists sen pelēks matiem. Tā izskatījās kā viņai bija smalkas sudraba diegiem, kas izriet leju no viņas galvas ādu. Smaidu un šarmu seju tikko man palaist to her. Viņa vienkārši lika man apsēsties un sāka runāt ar mani.

Viņas balss bija salda un viņa tur runā vairāk nekā stundu. Es sēdēju tur, un tikai tur klausīšanos. Katru vārdu, viņa sacīja izklausījās kā skaņu mūziku. Es biju tik mesmerized viņas iekšējais skaistums, kas kaut kā es nevaru atcerēties nevienu vārdu viņa runāja ar mani.

Katrs vārds, ka viņa runāja šķita, it kā tas bija patiesība. Visu, ko viņa runāja visi bija ļoti svarīga man un manai pasaulei. Viņa bija kāds man bija redzējis pirmo reizi, bet tomēr es jutos viņai bija pazīstama ar mani. Es nekad, kad juta, ka tas bija absolūts svešinieks runā ar mani dienvidu akcentu.

Visbeidzot, pēc stundas viņa bija pieaudzis noguris. Viņai ir skaidrs, ka es biju absolūtā zombiju. Pēc tam viņa man jautāja, ar pildspalvu un papīru. Es iedzēru to un nodot to viņai. Dāma apsēdās un uzrakstīja instrukciju sarakstu par mani. Es nedroši ņēma papīru no viņas un tad bija pilnīgi zapped.

Viņa pastāstīja, ka uz papīra instrukcijas tiktu vaļā no maniem nierakmeņi, un ka tā izārstēt man problēmu pilnībā. Es sēdēju, es tikai nevarēja saprast, kā viņa uzzināja par manu akmens un nepanesamas sāpes. Pat ja es būtu tur vairāk nekā stundu, man nebija runājis vienu vārdu, frāzi vai monosyllable. Kā viņa uzzinātu par manu situāciju?

Vecās skaistums man uzsmaidīja. Kā viņa smaidīja es redzēju aura, ka viņa bija ap viņu. Viņa tikko bija man ar roku un parādīja man izeju.